Linux Mint pret Ubuntu: Kura operētājsistēma ir piemērota tieši Jums?

Satura rādītājs

• 1. Ievads
• 2. Vēsture un pamatinformācija
• 3. Darbvirsmas vides
• 4. Veiktspēja un sistēmas resursu izmantošana
• 5. Programmatūras un pakotņu pārvaldība
• 6. Pielāgošana un lietotāja saskarne
• 7. Programmatūras pieejamība un saderība
• 8. Drošība un atbalsts
• 9. Mērķauditorija un lietošanas gadījumi

I. Ievads

II. Vēsture un pamatinformācija

Gan Linux Mint, gan Ubuntu ir veidoti uz Debian bāzes, taču to vēsture atspoguļo atšķirīgas pieejas un prioritātes.

Ubuntu, ko izstrādāja Canonical, pirmo reizi tika publicēts 2004. gadā ar mērķi padarīt Linux pieejamāku. Canonical koncentrējās uz lietotājam draudzīga izplatījuma izstrādi ar biežiem atjauninājumiem, spēcīgu atbalstu un konsekventu GNOME balstītu darbvirsmas vidi. Ubuntu ir kļuvis par plašu Linux pieņemšanu gan patērētāju datoru, gan uzņēmumu vidē. Ubuntu izlaišanas cikls piedāvā divus izdevumus: parastās sešu mēnešu versijas un LTS (ilgtermiņa atbalsta) versijas, kas nodrošina piecu gadu drošības atjauninājumus, padarot to par izvēli uzņēmumiem un izstrādātājiem.

Linux Mint tika izlaists 2006. gadā, lai risinātu dažas no problēmām, ar kurām saskārās agrīnie Ubuntu lietotāji. Tā mērķis bija vienkāršot lietotāja pieredzi, iekļaujot Windows līdzīgāku saskarni Cinnamon, MATE un Xfce darbvirsmas vidēs. Linux Mint nekavējoties kļuva populārs, pateicoties tā lietošanas vienkāršībai, minimālajai resursu izmantošanai un gatavām iespējām, tostarp iepriekš instalētiem multivides kodekiem. Lai gan Mint ir veidota uz Ubuntu LTS versijām, tā izceļas ar Canonical Snap pakotņu likvidēšanu un plašāku pielāgošanas iespēju nodrošināšanu ar Flatpak atbalstu.

Abas distribūcijas nodrošina drošu un aizsargātu vidi, taču Linux Mint uzsvars uz lietotāja pielāgošanu un lietošanas ērtumu padara to īpaši pievilcīgu iesācējiem, savukārt Ubuntu mērogojamība un atbalsts piesaista plašāku lietotāju loku.

III. Darbvirsmas vides

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp Linux Mint un Ubuntu ir darbvirsmas vide, ko piedāvā katra distributīva versija. Šīs vides veido lietotāja saskarni, navigāciju un kopējo pieredzi, padarot to par svarīgu faktoru, izvēloties starp abām versijām.

Cinnamon, Linux Mint galvenā darbvirsmas vide, ir viena no vairākām pieejamajām. Cinnamon ir klasisks darbvirsmas izkārtojums, kas ir ļoti līdzīgs Windows saskarnei, atvieglojot lietotājiem migrāciju no Windows. Tā ir pazīstama ar savu augsto pielāgojamību, vieglumu un vienkāršu izvēļņu navigāciju. Linux Mint atbalsta arī MATE un Xfce, kas ir vieglāki par Cinnamon un piemēroti vecākiem vai mazresursu datoriem.

Savukārt Ubuntu kā noklusējuma saskarni tiek piegādāta ar GNOME darbvirsmas vidi. GNOME ir mūsdienīga, eleganta vide ar minimālistisku izskatu un uzsvaru uz efektivitāti. Tai ir tādas funkcijas kā doks kreisajā pusē un darbību pārskats, lai ātri piekļūtu atvērtiem logiem un lietojumprogrammām. Ubuntu ir arī versijas ar citām darbvirsmas vidēm, piemēram, Kubuntu (ar KDE Plasma), Lubuntu (ar LXQt) un Xubuntu (ar Xfce).

Lēmums starp Linux Mint un Ubuntu bieži vien ir atkarīgs no tā, kura darbvirsmas vide atbilst jūsu darbplūsmas un aparatūras vajadzībām.

IV. Veiktspēja un sistēmas resursu izmantošana

Salīdzinot Linux Mint ar Ubuntu, veiktspēja un sistēmas resursu izmantošana ir kritiski svarīgi apsvērumi, īpaši lietotājiem ar vecāku vai mazāk jaudīgu aparatūru.

Linux Mint ir labi pazīstams ar savu vieglo svaru, īpaši, izmantojot Cinnamon, MATE vai Xfce darbvirsmas vides. Šīs darbvirsmas vides ir resursu ziņā efektīvas, padarot Linux Mint par lielisku izvēli vecākām ierīcēm vai sistēmām ar ierobežotu CPU un RAM. Piemēram, Linux Mint ar Xfce var labi darboties pat ar nieka 2 GB RAM, padarot to par lielisku izvēli cilvēkiem, kuri vēlas atjaunot novecojušas tehnoloģijas. Pat Cinnamon, visspēcīgākais no trim, ir resursu ziņā efektīvāks nekā GNOME.

Lai gan Ubuntu joprojām ir augstas veiktspējas operētājsistēma, tai ir nepieciešams ievērojami vairāk sistēmas resursu. Tās noklusējuma GNOME darbvirsmas vide ir ievērojama ar modernu, noslīpētu saskarni, lai gan tā patērē vairāk centrālā procesora un operatīvās atmiņas. Tā rezultātā Ubuntu var šķist darbojamies lēnāk uz vecākas aparatūras nekā Linux Mint. Tomēr tā izceļas ar pašreizējām sistēmām, kurām ir lielāka apstrādes jauda, ​​nodrošinot vienmērīgu un atsaucīgu pieredzi.

Noslēgumā jāsaka, ka Linux Mint nodrošina lielāku veiktspēju datoros ar zemu resursu patēriņu, savukārt Ubuntu optimāli darbojas jaunākos, jaudīgos datoros.

V. Programmatūras un pakotņu pārvaldība

Lai gan gan Linux Mint, gan Ubuntu ir balstītas uz Debian un izmanto APT pakotņu pārvaldnieku, lai pārvaldītu .deb pakotnes, to pieejas programmatūras instalēšanai un pakotņu pārvaldībai ievērojami atšķiras.

Linux Mint prioritāri piešķir vienkāršu un lietotājam draudzīgu pieeju programmu pārvaldībai. Tā izmanto Mint Software Manager, kas ir viegli lietojams un atbalsta Flatpak. Flatpak ļauj lietotājiem instalēt lietotnes vairākās izplatībās bez saderības problēmām, nodrošinot lielāku brīvību nekā Snap. Mint nodrošina Synaptic Package Manager lietotājiem, kuri dod priekšroku sarežģītākam pakotņu pārvaldības risinājumam.

Turklāt Linux Mint pēc noklusējuma ir atcēlis Snap atbalstu, piedāvājot alternatīvu tiem, kas vēlas atvērtā koda un distroagnostiskas programmatūras pakotnes.

Savukārt Ubuntu plaši integrē Snap pakotnes. Canonical Snap ļauj visas atkarības apvienot vienā pakotnē, atvieglojot instalēšanu dažiem lietotājiem. Savukārt Snap rada pretrunīgu viedokli Linux kopienā, jo tas ir slēgtā koda produkts un ir radījis dažas veiktspējas problēmas. Ubuntu komplektā ietilpst arī Ubuntu Software Center, kas piedāvā gan Snap, gan klasiskās APT bāzes programmas, padarot to daudzpusīgāku, bet, iespējams, lēnāku nekā Mint pakotņu pārvaldnieki.

Visbeidzot, Linux Mint nodrošina lielāku elastību un izvēles iespējas lietotājiem, kuri dod priekšroku izvairīties no Snap pakotnēm, savukārt Ubuntu Snap integrācija piedāvā ērtu lietošanu dažām lietotnēm.

VI. Pielāgošana un lietotāja saskarne

Runājot par pielāgošanu un lietotāja saskarni, gan Linux Mint, gan Ubuntu ir atšķirīgas izvēles iespējas, taču Linux Mint ir elastīgāks un lietotājam draudzīgāks.

Linux Mint vadošā darbvirsmas vide Cinnamon ir pazīstama ar savu tradicionālo Windows stila izskatu, ko daudzi lietotāji uzskata par viegli lietojamu. Tā ietver ievērojamas pielāgošanas iespējas uzreiz pēc instalēšanas, ļaujot lietotājiem mainīt tēmas, sīklietotnes un darbvirsmas elementus tieši no sistēmas iestatījumiem. Šīs iespējas padara Mint ārkārtīgi daudzpusīgu, nodrošinot lietotājiem pilnīgu elastību visā, sākot no darbvirsmas izskata līdz individuālām sīklietotņu funkcijām. Mint lietotāji var piekļūt arī kopienas izstrādātu tēmu un sīklietotņu krātuvei, lai veiktu plašāku pielāgošanu.

Ubuntu pēc noklusējuma izmanto GNOME darbvirsmas vidi, kas augstu vērtē vienkāršību un minimālismu. Lai gan GNOME piedāvā mazāk iebūvētu pielāgošanas iespēju nekā Cinnamon, GNOME paplašinājumi ļauj lietotājiem pievienot vairāk funkcionalitātes un personalizācijas. Tomēr tas prasa instalēt papildu rīkus, piemēram, GNOME Tweaks, kas nedaudz apgrūtina lietas iesācējiem. Klientiem, kuri dod priekšroku dažādām darbvirsmas vidēm, Ubuntu atbalsta vairākas versijas, piemēram, Kubuntu (ar KDE) un Lubuntu (ar LXQt).

Rezumējot, Linux Mint nodrošina intuitīvāku un pielāgotāku pieredzi jau no paša sākuma, savukārt Ubuntu koncentrējas uz vienkāršotu saskarni ar mazāk pielāgošanas iespējām.

VII. Programmatūras pieejamība un saderība